Kādēļ „Purva bridējs”?
Pirmkārt, Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā sarakstītā novele ir viena no latviešu literatūras pērlēm, kas gadu gaitā jau piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un variācijas (sākot jau ar paša Blaumaņa pēc noveles motīviem 1905. gada sarakstīto lugu „Ugunī”, vēlāk – regulāras interpretācijas teātrī, arī kino). Kristīnes un Edgara tēli ir kļuvuši par arhetipiem Latvijas kultūrā.
Atļaujos domāt, ka „Purva bridēja” fabulu joprojām zina katrs latvietis, pat tie, kas nav to lasījuši. Interpretācija gan katram sava – jau kopš pusaudzes gadiem atceros, ka ik pa laikam „sabiedriskajā telpā”, kāda nu toreiz tā bija (žurnāls ”Liesma” vai skolas jauno literātu sekcija) aktualizējās diskusija, piemēram, par Kristīnes tēla ietekmi uz latviešu sievietes psiholoģiju. Kristīnes tēla interpretāciju spektrs ir visplašākais: Kristīne – varone, svētā, glābēja, „mūžīgi sievišķais augšup mūs cels”; Kristīne – upuris, nolemtā, mazohiste un, atvainojos, visbeidzot arī muļķe. Nereti pavīd apzīmējums „Kristīnes komplekss”, kas neprasa tuvākus paskaidrojumus.
Personīgi man ir tuvs uzstādījums, ka „Purva bridēja” mīlestības uzvarā pār racionālu aprēķinu un „veselo saprātu” Blaumanis pietiekami dziļi iekodējis arī ideālu un vērtību tēmu, kas ir krietni vairāk kā sadzīviska vai psiholoģiska izšķiršanās, kuru puisi precēt… bet lai nu kā, Blaumaņa „Purva bridējs” nenoliedzami ir viens no tiem latviešu literatūras darbiem, kas fundamentāli veidojis latvieša pasaules uzskatu, vērtību un domāšanas sistēmu, tēli – Kristīne, Edgars, Akmentiņš – kļuvuši par arhetipiem.
Un visbeidzot – nav mazsvarīgi, ka mani, projekta autori, ar Kristīnes vārdu saista gluži personīgas un privātas attiecības – kopš pirmās saskares ar Blaumaņa klasisko noveli man vienmēr nācies vairāk vai mazāk apzināti izjust sava vārda „pievienoto vērtību” – to, kuru Kristīnes vārdam devis Rūdolfs Blaumanis…
Ak jā – un šis ir Rūdolfa Blaumaņa 150. gads…
Tāpēc Atstāstījuma 2. turpinājumā, kas notiks Rakstniecības un mūzikas muzejā oktobrī, es aicinu jūs stāstīt Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridēju” – katrs savā, personīgā skatījumā!
Idejām un tā : kzelve at gmail.com
Video no Atstāstījuma I – šeit
Bildes no Atstāstījuma I, kas notika 2012. gada septembrī Tabakas farbrikā, izstādē Survival Kit
Ideja – katrs atstāsta kādu latviešu literatūras darbu, kas nozīmīgs stāstītājam
„Atstāstījuma” istabiņa Tabakas fabrikā
Ilze Egle stāsta Kārļa Skalbes pasaku „Dvēseļu mežs”
Jānis Briedis Vārnu ielas pagalmā stāsta Jāņa Grīziņa „Vārnu ielas republiku”
Skolniece Marta Kaugure stāsta Raiņa „Pūt, vējiņi!”
Ieva Birnbauma Lielajos kapos stāsta Kārļa Skalbes „Bendes meitiņu”
ATSTĀSTĪJUMS BALTAJĀ NAKTĪ
Dzīvās performances Tabakas fabrikas kafejnīcā
Kristīne Želve 