Tagad, kad pēc mēneša Stradiņu slimnīcas teritorijā ir atrastas Valda Lavrinoviča mirstīgās atliekas, kurš no šīs pašas slimnīcas ticis izrakstīts kā “adekvāts” un “spējīgs pārvietoties”, reakciju amplitūda un viedokļi par to, kas varēja novērst gan šo konkrēto traģēdiju, gan pasargāt mūs visus no līdzīgām situācijām, ir visplašākā – sākot ar ārstu, Stradiņa slimnīcas, mirušā ģimenes un Valda paša atbildības piesaukšanu, līdz pat politiskām spekulācijām par Vienotības politisko atbildību, “augstākā līmeņa politiskiem lēmumiem”, izmaiņām Satversmē utt.
Un tomēr – pat zinot par mūsu nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu, slimnīcu budžetiem, personāla algām, jāpiekrīt viedoklim, ka adekvāti, pēc būtības novērtēt katru situāciju, kurā tu esi iesaistīts, un cilvēcīgi painteresēties, vai pacients varēs tikt uz mājām vienpadsmitos naktī, vai nevajag kādam piezvanīt, ir tikai un vienīgi katra personīgā humānisma līmeņa diktēts lēmums.Tieši tāpat kā lēmums nevis steigšus uzlikt 500 latu sodu par radio klausīšanos augu viesnīcai, kas būtībā ir sociāls projekts, bet tā vietā pabrīdināt. Tāpat kā neizsēdināt ziemas spelgonī no autobusa skolasbērnu, kas aizmirsis mājās skolēna apliecību. Nepaiet garām dzīvniekam, kas cieš sāpes, slāpes vai mokās slims pie tavas daudzdzīvokļu mājas ieejas. Gadiem neklusēt, dzirdot kā sadzēries kaimiņš dauza sievu un bērnus.
Protams, protams, pastāv politiskā līmeņa atbildība par katru nesakārtoto sfēru, lai tā būtu medicīna, sociālā sfēra, kultūra – tāpēc jau pilsoņiem nepieciešams tāds veidojums, kas saucas “valsts”, un ir pareizi, ka katra publiska diskusija orientējas nevis tikai uz izbļaušanos, skandaloziem un “šokējošiem”sižetiem, linča tiesu un vainīgo meklēšanu interneta komentāros, bet uz pārmaiņām un amatpersonu atbildību par notiekošo …Un tomēr – visaugstākā līmeņa lēmums ir tas, ko mēs katrs pieņemam šādās situācijās.
Kristīne Želve 